Aicina prezidentu iesaistīties kriminālatbildības noteikšanā dzērājšoferiem
14.02.2022. Paužot aizdomas par iespējamu negodprātīgu Saeimas Juridiskās komisijas rīcību un apzinātu laika vilcināšanu, nevirzot uz izskatīšanu komisijas sēdē priekšlikumu par kriminālatbildības noteikšanu dzērājšoferiem, Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens nosūtījis vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, aicinot to izmantot Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības iejaukties Saeimas darbā un virzīt izskatīšanai likumprojektu jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.
“Jau vairākus gadus Saeimas atbildīgā Juridiskā komisija izvairās noteikt dzērājšoferiem kriminālatbildību, ko atbalsta gan Valsts policija, gan Ģenerālprokuratūra. Šī gada sākumā notika traģēdija Purvciemā un tikai pēc tās Saeimas deputāti 17.janvārī atbildīgi nobalsoja par priekšlikumu likumprojektā virzīšanu uz komisiju. Diemžēl pretēji ierastajai praksei, ka komisija skata to jau kādā no tuvākajām sēdēm, šoreiz tiek apzināti vilcināta tā virzība, radot bažas, ka šī jautājuma atrisināšana ieguls komisijas tālākajā atvilktnē. Neizpratni raisīja arī komisijas vadītāja Jura Juraša partijas biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna vienlaikus iesniegtais priekšlikums noteikt kriminālatbildību tikai no 2 promilēm, lai gan mūsu kā deputātu priekšlikums paredzēja no 1,5 promilēm un to atbalstīja arī atbildīgās institūcijas. Tāpēc tik svarīgā sabiedrības drošības jautājumā aicinām iejaukties Valsts prezidentu un uzraudzīt šīs normas virzīšanu no savas puses”, norāda likumprojekta priekšlikumu iniciators Kaspars Ģirģens.
Vēstuli prezidentam parakstīja priekšlikumu iniciators Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens un citi Saeimas deputāti.
Pēc traģēdijas Rīgā, kur uz gājēju pārejas dzērājšoferis notrieca ģimeni ar letālām sekām Saeimas deputāts, partijas “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens sagatavoja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz atgriezties pie kriminālatbildības ieviešanas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Piemēram, līdzšinējo sodu papildināšanu ar brīvības atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību vai ar sabiedrisko darbu.
“Jebkurš transportlīdzekļa vadītājs, kurš sēžas pie transportlīdzekļa stūres alkohola ietekmē ir drauds sabiedrībai. Šāda rīcība apdraud gan pašu transportlīdzekļa vadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus. Uzskatu, ka šī ir sabiedrības drošības problēma, kur nedrīkst būt tolerance pret pārkāpējiem. Tāpēc jāatgriežas pie kriminālatbildības noteikšanas pret tiem, kas sēdušies pie stūres dzērumā,” norāda Saeimas deputāts, “Republika” valdes loceklis Kaspars Ģirģens.
Ģirģens arī norāda, ka par kriminālatbildības ieviešanu par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē tika runāts jau pagājušā gadā, tomēr konkrēti lēmumi un grozījumi Krimināllikumā netika pieņemti. Veicot grozījumus Krimināllikumā, tiks panākts, ka būs mazāk transportlīdzekļu vadītāju, kuri sēdīsies pie transportlīdzekļa stūres alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī, tas nozīmē, mazāk ceļu satiksmes negadījumu, līdz ar to drošāka ceļu satiksme kopumā.
Arī statistikas dati neuzrāda uzlabojumus – tā 2020. gadā tika reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājs atradies alkohola reibumā, 2019. gadā – 663 šādi negadījumi, 2018. gadā – 684. Savukārt satiksmes negadījumi ar smagi ievainotajiem un bojāgājušiem, kuros autovadītāji kā negadījuma dalībnieki, ir atradušies alkohola reibumā 2021. gadā bija 57, 2019. gadā – 40 šādi negadījumi, 2018. gadā – 53.
“Dati par personām, kuras ir vadījušas transportlīdzekļus alkoholisko dzērienu ietekmē, ir graujoši. 2020. gadā – 3527 dzērājšoferi, 2019. gadā – 3539, 2018. gadā – 3485. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet šādu autovadītāju ir daudzreiz vairāk, jo pie katras automašīnas nevar nozīmēt policistu. Tas nozīmē, ka neapzinīgā sabiedrības daļa nav gatava pati mainīties. Tāpēc pirmais solis, kas ir jāveic – ir jāpiemēro kriminālatbildība, kā arī jāturpina diskusija par 0 vai 0,2 promiļu ieviešanu, jo sabiedrībā ir dziļi iesakņojies uzskats “vienu jau var”! Bet daļai pēc vienas seko vēl un vēl,” norāda Kaspars Ģirģens.
Latvijā līdz 2027. gadam iecerēts par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušo un smagi cietušo iedzīvotāju skaitu, paredz Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam, ko ir apstiprinājusi valdība. Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni – drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide un drošs transportlīdzeklis.
Lai sasniegtu šo mērķi (drošs ceļu satiksmes dalībnieks), ir nepieciešams, lai transportlīdzekļu vadītājiem pat neienākt prāta sēsties pie transportlīdzekļa alkoholisko dzērienu reibuma stāvoklī. Viens no veidiem, kā to panākt, ir noteikt, ka par transportlīdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, ja alkoholisko dzērienu koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 1,5 promiles, tiek paredzēta kriminālatbildība.