05.03.2022.Šodien partijas “Republika” biedru kongresā par tās priekšsēdētāju ievēlēts agrākais iekšlietu ministrs un līdzšinējais partijas līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens, kurš par turpmākajām partijas vērtībām izvirzījis fundamentālas pārmaiņas valstī, drošību un jaunu pieeju ekonomikas attīstībai. Partija turpinās īstenot centriskas partijas idejas.
Vienlaikus partijas vadītājs uzsver, ka “Republika” uzsāk gatavoties startam 14.Saeimas vēlēšanās. Uzrunā biedriem viņš norādīja, ka, neskatoties uz dezinformāciju un agrākā līdzpriekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska mēģinājumiem destabilizēt partiju, partijai ir liels atbalsts dažādās nozarēs, kas saistītas ar iekšlietām, tieslietām, aizsardzību, sportu, sabiedrisko ēdināšanu, skaistumkopšanu, lauksaimniecību, mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un citām. Partijai pievienojas gan studējošā jaunatne, gan pieredzējuši dažādu nozaru eksperti, uzņēmēji (darba devēji), kuri piedalās Latvijas nacionālā attīstības plāna pilnveidē valsts izvešanai no parādu bedres un stabilam attīstības kursam.
“Mums ir svarīga katra iedzīvotāja ekonomiskā un personiskā drošība. Nevis vārdos, bet reāli sasniegtos rezultātos. Jebkuros apstākļos primāri jārīkojas savas valsts un iedzīvotāju interesēs. Valdībai jāveido dialogs ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Jāpalīdz augt un attīstīties Latvijas biznesam, kas ir priekšnosacījums stabilam darbam, ienākumiem valsts funkciju uzturēšanai. Jau tagad jāpieņem svarīgi lēmumi Latvijas energo neatkarības stiprināšanai. Jārod risinājumi nodokļu, nodevu un iedzīvotāju elektrības, siltuma, degvielas izdevumu mazināšanai. Jānoraksta valdības pieņemto Covid-19 ierobežojumu rezultātā VID atliktie nodokļu maksājumi, kas ir uzņēmumu izdzīvošanas jautājums.
Šobrīd ir pārmaiņu laiks, kad pasaule un Latvija ir pamodināta no dziļa ziemas miega. Pandēmija un karš ir pierādījis, ka ir jāmainās līdzšinējām prioritātēm. Latvijas nākotne būs atkarīga no tā, cik spēcīga būs tās drošība un ekonomika. Vienlaikus mēs redzam, ka gadu desmitiem esošais politiskais kartelis valstī, kur Saeima ir balsošanas mašīna valdības lēmumiem, bet sabiedrībai jau desmit gadus neizdodas īstenot nevienu referendumu, prasa fundamentālas pārmaiņas valsts pārvaldībā. Un mēs, republikāņi, esam gatavi nest šo karogu, lai panāktu, ka tautai ir iespēja īstenot savu gribu caur referendumiem, ka daļa deputātu Saeimā ir bezpartejiski kā šobrīd Lietuvas Seimā, ka valsti vada prezidents ar profesionāļu valdību un ka tautai ir iespējas atsaukt prezidentu vai deputātu, un tai ir arī veto tiesības Saeimas lēmumiem,” norāda Sandis Ģirģens, partijas “Republika” priekšsēdētājs, bijušais iekšlietu ministrs.
Partijas prioritātes – drošība un ekonomika
Partijas vadītājs uzsver, ka līdzšinējās Latvijas valdības ar saviem neprofesionālajiem un netālredzīgajiem lēmumiem pēdējos piecpadsmit gadus ir novedusi iekšējo drošību līdz zemākajam punktam: “Žēl, ka bija jāsākas karam Ukrainā, lai beidzot pie varas esošās partijas izvirzītu iekšējo drošību par prioritāti. Drošības riski Latvijā ir visaugstākie starp Baltijas valstīm – līdz šim valdību vadītāju un prezidentu dienaskārtībā vienmēr ir bijusi aizsardzība ar NATO prasībām atbilstošu budžetu, piemirstot, ka arī ārēja uzbrukuma rezultātā tikpat svarīgu lomu spēlēs iekšējās drošības dienesti un tehniskais aprīkojums. Šobrīd ir pēdējais laiks valstij iekšlietu dienestu darbiniekiem nodrošināt armijai līdzvērtīgu atalgojumu, investēt ekipējumā, infrastruktūrā un drošības akadēmijas izveidē ar mūsdienīgiem, praktiskiem mācību poligoniem. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā valdības vadītāji nav uzskatījuši par vajadzību izveidot augsta līmeņa krīzes vadības centru ar mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu. Latvija ir iedzīvotāju ziņā maza valsts, tāpēc tai drošības jomā būtu daudz aktīvāk jāinvestē modernos tehnoloģiskos risinājumos, kas aizstātu cilvēkresursu trūkumu, bet nodrošinātu daudz efektīvāku iekšējo dienestu darbu.”
“Republika” arī turpmāk būs viens no flagmaņiem jaunam ekonomiskam piedāvājumam, balstoties uz principu, ka Latvijas ekonomika ir neliela, kas nozīmē, ka tā ar citu valstu ekonomikām spēj konkurēt elastībā un ātrākā transformācijā, reaģējot uz iekšējām un ārējām pārmaiņām. Viena no prioritātēm būs nodokļu politikas revīzija, piedāvājot atšķirīgu piedāvājumu un pievēršot īpašu uzmanību mazo nodokļu maksātājiem un jauniem uzņēmumiem. Nodokļu politikas piedāvājumam ir jābūt tādam, lai to izjustu ikviens nodokļu maksātājs un samazinātu vēlmi darboties ēnu ekonomikā.
Vēl viens būtisks virziens būs iedzīvotāju rēķinu samazināšana – tas būs komplekss risinājums ar mērķi panākt pēc iespējas zemākas pakalpojumu un resursu izmaksas.
Izvēlēta partijas valde
Biedru sapulcē tika ievēlēta arī jauna valde deviņu valdes locekļu sastāvā. Tajā turpinās darboties Kaspars Ģirģens, Saeimas deputāts, bijušais Saeimas Revīzijas un publisko izdevumu komisijas vadītājs, Saeimas deputātu Reto slimību atbalsta grupas izveidotājs, Ēriks Pucens, Saeimas deputāts un bioloģiskais lauksaimnieks, un Jevgenijs Koršenkovs, finanšu eksperts ar plašu pieredzi lielu uzņēmumu vadībā. Katrs no tiem pārstāv sava reģiona intereses – Kaspars Ģirģens Zemgales, Ēriks Pucens Kurzemes, bet Jevgenijs Koršenkovs – Latgales.
“Republika” valdei un Republikāņu kustībai ir pievienojusies Sabīne Ulberte, kas ir Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja un kas pēdējā gada laikā aktīvi darbojusies nozares aizstāvībai, saistībā ar ilgajām un netaisnīgajām valdības noteiktajām Covid-19 sankcijām. Valdē darbosies arī Iveta Ziemele, biedrības “BērnuDraugi” dibinātāja, kas aktīvi darbojas ar sociālajiem projektiem, it īpaši bērnu un sieviešu aizstāvībai un krīzes situācijā nonākušajām ģimenēm,
Starp valdes locekļiem ir Māris Feldmanis, kas ir Dobeles novada domes deputāts, Normunds Barkāns, kas ilgus gadus darbojies Zemessardzē un ir uzņēmējs, un Elviss Ozols, kas strādā valsts pārvaldē un ir dzīvnieku tiesību aktīvists.
Partijas domi vadīs Kaspars Kūriņš.
Partija uzņēmusi vairāk nekā 200 jaunus biedrus un turpina stiprināties
Pēdējo nedēļu laikā partija ir uzņēmusi vairāk nekā 200 jaunus biedrus, savukārt līdz ar Vjačeslava Dombrovska aiziešanu no partijas izstājušies tikai 54 tās biedri, kas apliecina, ka vairums partijas biedru vienmēr ir pārstāvējuši Republikāņu flangu. Jāuzsver, ka Dombrovskim bija jāpamet partija pēc biedru uzticēšanās zaudēšanas, kad atklājās, ka viņa pretdarbības dēļ biedru rindās nav uzņemti aptuveni 300 biedri no partijas dibināšanas un “nozaudēti” to iesniegumi. Partija šobrīd turpina sakārtot biedru reģistru, vienlaikus ar jauniem biedriem uzņemot neuzņemtos biedrus.
Partija “Republika” dibināta pērn 17. septembrī un tā pārstāv centriski konservatīvās idejas. Partijas ietvaros tika izveidota Republikāņu kustība, kas uz doto brīdi apvieno vairāk nekā 800 domubiedrus, kas vēlas mainīt esošo politiskā karteļa sistēmu Latvijā un ilgākā laika periodā soli pa solim virzīt fundamentālas, drosmīgas pārmaiņas valstī, piemēram, tautas vēlēts prezidents, referenduma sliekšņa būtiska samazināšana, tautai iespēja pielietot veto tiesības Saeimā pieņemtiem likumprojektiem kā šobrīd prezidentam un iespējas atsaukt prezidentu un Saeimas deputātus (izņemot pirmajā un pēdējā gadā), turklāt Saeimā puse deputātu būtu bezpartejiski (vienmandāta apgabala deputātu sistēma līdzīgi kā Lietuvā). Kustību veido gan partijas “Republika” biedri, gan domubiedri bez politiskās piederības (kas nevēlas vai pēc likuma nedrīkst būt kādas politiskās partijas biedrs, bet vēlas būt pilsoniski aktīvs).