Roberts Strazds: Elektroenerģijas ietekme uz tautsaimniecības attīstību Latvijā

Latvija, enerģētikas politikas attīstībā, nevadās pēc nacionāliem priekšnosacījumiem, bet pēc pārņemtām starptautiskām konvencijas saistībām, kuras īstenotas ES direktīvās, piemēram, ES atjaunojamo energoresursu direktīvā, Energoefektivitātes direktīvā u.c., kuras vēlāk atspoguļojas nacionālajās stratēģijās un ilgtspējīgas attīstības plānos.

Mg.sc.Pol Roberts Strazds, enerģētikas politikas speciālists, Republikāņu tautsaimniecības grupas vadītājs

Elektroenerģijas modernās ģeopolitiskās transformācijās ES ir ieguldījusi 720 miljonu eiro, lai īstenotu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju caur elektrotīkla sinhronizācijas procesu – savienojot esošos elektrotīklus ar ES. Latvijā elektroenerģija tiek iegūta no HES, vēja parkiem, koģenerācijām, biogāzes, biomasas, termoelektrostacijām, kas 2019. gadā nodrošināja 84,7% elektroenerģijas patēriņu. Daudzas attīstītas valstis, kuras pilnībā vai daļēji, pieņem elektroenerģijas reformas, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Tomēr globālā skatījumā, tikai dažām valstīm ir izdevies veicināt efektīvu cenu noteikšanu un lielāku piekļuvi elektroenerģijai.

Elektroenerģija tautsaimniecības attīstībā spēlē nozīmīgu lomu ekonomiskās izaugsmes attīstībā, sākot ar ražošanu, beidzot ar transporta nodrošinājumu. Brīdī kad pieaug vidējais ienākumu līmenis, ir īpaši raksturīgi tam, ka pieaugs arī pieprasījums pēc augstākas enerģētikas kvalitātes: tīrākas, vai ilgtspējīgākas enerģijas.

Lai gan elektroenerģijas iegūšanā tiek izmantotas citas komponentes, ar kuru iespējams, nevar pietiekami nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, tomēr, elektroenerģija un IKP parasti iet roku rokā.

Elektrības cenu sadārdzinājums ir cēloņsakarība gāzes cenu pieaugumam,  savukārt gāzes cenu pieaugums, kurš sasniedzis līdz šim neredzētus rekordus ir pateicoties Eiropas zaļajai politikai, kura sadārdzina gāzi. Tādejādi veidojas ģeopolitiska cīņa starp ES un Krieviju.

Ja Latvijā vēlētos samazināt elektroenerģijas cenu tarifu, tad ES uz laiku būtu jāatvieglo vai jāsamazina ogļskābās gāzes izmešu kvotas, vai jākompensē kvotas sadārdzinājumu, kuras seko līdzi straujam cenu kāpumam un ietekmē tautsaimniecības attīstību. Labākajā scenārijā, Latvijas politikas veidotājiem būtu nepieciešams izstrādāt priekšlikumus OIK pilnīgai likvidācijai.